Sejas frēzēšanas griezēja izvēle

Jun 29, 2020 Atstāj ziņu

Diametra izvēle

Sejas frēzes diametra izvēli var iedalīt trīs situācijās:

(1) Virsmas laukums nav liels. Izvēloties instrumentu, pievērsiet uzmanību tam, lai izvēlētos instrumentu vai frēzi, kura diametrs ir lielāks par plaknes platumu, lai varētu sasniegt frēzēšanu vienā plaknē. Kad plaknes frēzes platums sasniedz 1,3 līdz 1,6 reizes pārstrādes virsmas platumu, tas var efektīvi nodrošināt šķembu labāku veidošanos un izmešanu.

(2) Ja apstrādes plaknes laukums ir liels, ir jāizvēlas frēze ar atbilstošu diametru un plakne jā frēzē vairākas reizes. Starp tiem frēzes diametrs tiks ierobežots, ņemot vērā darbgalda ierobežojumus, griešanas dziļumu un platumu, kā arī asmens un instrumenta izmēru;

(3) Ja apstrādes plakne ir maza un sagataves ir izkliedētas, frēzēšanai jāizvēlas gala frēze ar mazu diametru. Lai palielinātu apstrādes efektivitāti, frēzmašīnas diametram jābūt 2/3 diametrā, saskaroties ar sagatavi, tas ir, frēzes diametram jābūt vienādam ar 1,5 reizes lielāku par frēzēšanas platumu. Frēzējot, saprātīga instrumenta diametra un griešanas platuma attiecības izmantošana nodrošinās, ka frēzei ir ļoti piemērots leņķis, griežot sagatavi. Ja neesat pārliecināts, vai darbgaldam ir pietiekami daudz jaudas, lai uzturētu frēzi šādā proporcijā, jūs varat sadalīt aksiālo griezuma biezumu divas vai vairākas reizes, lai pēc iespējas saglabātu frēzes diametra un griešanas platuma attiecību. .


Frēzes zobu izvēle

Izvēloties frēzi pārstrādei, jāņem vērā frēzes zobu skaits. Piemēram, retai zobu frēzēšanas frēzei ar diametru 100 mm ir tikai 6 zobi, savukārt blīvai zobu frēzei ar diametru 100 mm var būt 8 zobi. Griezēja zobu blīvums ietekmēs ražošanas efektivitāti un produkta kvalitāti. Ja griezēja zobi ir blīvi, ražošanas efektivitāte tiks uzlabota, un apstrādātā sagataves kvalitāte būs labāka, bet arī blīvie griezēja zobi radīs neērtības šķeldas iztukšošanai. Pēc griezēja zobu diametra to var iedalīt mazos, smalkajos un blīvajos.

Rupjo apstrādāšanai ar sagatavēm tiek izmantota retināšana. Tas izmanto no 1 līdz 1,5 asmeņiem uz 25,4 mm diametru, un tam ir liela mikroshēmas vieta. Šis rīks tiek izmantots mīksto materiālu griešanai, kas var radīt nepārtrauktas skaidas. Tiek izmantoti gari asmeņi un liels platums. Blīvi zobi veicina apstrādi stabilos apstākļos, un parasti tos izmanto rupjai čuguna apstrādei. Tie ir piemēroti arī seklai griešanai, supersakausējumu sašaurināšanai un griešanai bez mikroshēmas vietas. Smalkajā malšanā tiek izmantoti blīvi zobi. Aksiālais griezuma dziļums ir no 0,25 līdz 0,64 mm. Griešanas slodze uz vienu zobu ir maza, un nepieciešamā jauda nav liela. Piemēram, to izmanto plānsienu materiālu apstrādē. Zobu soļa lielums noteiks to griešanas zobu skaitu, kas vienlaikus tiek iesaistīti griešanā frēzēšanas laikā. Griešanas laikā vajadzētu sagriezt vismaz vienu asmeni, lai izvairītos no frēzēšanas satricinājumiem, kas var izraisīt instrumenta sabojāšanu un darbgalda pārslodzi.

Turklāt asmeņu zobu skaits ir jāizvēlas tā, lai skaidas būtu pareizi salocītas un viegli izietu no griešanas vietas. Nepareiza mikroshēmas novietošana novedīs pie skaidu turēšanas, griešanas malas bojājumiem un sagataves iespējamiem bojājumiem. Tajā pašā laikā asmenim jābūt pietiekami blīvam, lai nodrošinātu, ka griešanas procesa laikā jebkurā laikā tiek sagriezts ne mazāk kā viens asmens. Ja tas netiek garantēts, tas var izraisīt spēcīgu triecienu, kas novedīs pie lāpstiņas plīsuma, instrumenta un darbgalda sabojāšanas. No pārslodzes.


Instrumenta leņķa izvēle

Instrumenta griešanas leņķi var novietot pozitīvā grābekļa leņķī, negatīvā grābekļa leņķī un nulles grābekļa leņķī attiecībā pret radiālo plakni un aksiālo plakni. Tā kā nulles grābekļa leņķis visu griešanas malu vienlaikus ietekmēs sagatavi, tas parasti netiek izmantots. Sejas frēzēšanas leņķa izvēlei ir ietekme uz plaknes frēzēšanas kontakta metodi. Lai samazinātu instrumenta ietekmi, samazinātu instrumenta bojājuma pakāpi un izvairītos no STUV saskares ar virsmu metodes, sejas frēzes ģeometrija ir jāņem vērā no perspektīvas. Radiālā un aksiālā grābekļa leņķa kombinācija nosaka griešanas leņķi. Parasti izmantotās pamata kombināciju metodes ir: radiālais negatīvais grābekļa leņķis un aksiālais negatīvais grābekļa leņķis; radiālais pozitīvais grābekļa leņķis un aksiālais pozitīvais grābekļa leņķis; radiālais negatīvais grābekļa leņķis un aksiālais pozitīvais grābekļa leņķis; radiālais pozitīvais grābekļa leņķis un aksiālais negatīvais grābekļa leņķis.

Darbarīki ar negatīvu aksiālo un radiālo grābekļa leņķi (turpmāk tekstā -" dubultā negatīvs") galvenokārt tiek izmantoti čuguna un čuguna tērauda aptuvenai apstrādei, taču tiem nepieciešama liela darbgalda jauda un stingrība." Double negatīvs" ieliktņiem ir augsta griešanas malas izturība un tie var izturēt lielas griešanas slodzes. Arī darbarīkiem ar negatīvu dubultā leņķi ir nepieciešama augsta darbgalda, sagataves un armatūras stingrība.

Griezēji ar pozitīvu aksiālo un radiālo grābekļa leņķi (turpmāk -" divkārši pozitīvs") palielina griešanas leņķi, tāpēc griešana ir viegla un skaidu noņemšana ir gluda, bet griešanas malas izturība ir vāja. Šī kombinācija ir piemērota mīksto materiālu un nerūsējošā tērauda, ​​karstumizturīga tērauda, ​​parastā tērauda un čuguna apstrādei. Šai kombinācijai vajadzētu dot priekšroku, ja darbgaldu darbos ir maz enerģijas, nepietiekamas procesa sistēmas stingrības un apbūvētu malu parādīšanās.

Negatīva radiālā grābekļa leņķa un aksiālā pozitīvā grābekļa leņķa kombinācija. Negatīvais radiālais grābekļa leņķis palielina griešanas malas izturību, bet pozitīvais aksiālais grābekļa leņķis rada cirpšanas spēku. Šāda veida kombinētai metodei ir spēcīgāka triecienizturība un asāka griešanas mala apstrādes laikā, tāpēc tā ir piemērota tērauda, ​​čuguna un čuguna frēzēšanai ar lielu pielaidi.

Radiālais pozitīvais grābekļa leņķis un aksiālais negatīvais grābekļa leņķis padara mikroshēmas sadalīšanas virzienu zem centra tā, ka mikroshēma saskrāpē apstrādāto virsmu, tāpēc mikroshēmas evakuācija nav laba.


Frēzēšanas ieliktņu izvēle

Jāņem vērā arī frēzbetona sagatavošanas izvēle sejas frēzēšanai. Dažos apstrādes gadījumos ir pareizāk izvēlēties presēšanas asmeni, un dažreiz ir nepieciešams izvēlēties slīpēšanas asmeni.

Rupjai apstrādei labāk ir izmantot presētus asmeņus, kas var samazināt apstrādes izmaksas. Presēšanas asmens izmēru precizitāte un asums ir sliktāki nekā slīpēšanas asmenim, taču griešanas asmenim ir labāka asmeņu izturība. Rupjai malšanai tas ir izturīgs pret triecieniem un var izturēt lielu daudzumu atpakaļ apēsta naža un barības. Uz presētās lāpstiņas ir priekšējās asmens virsmas mikroshēmas flauta, kas var samazināt griešanas spēku un vienlaikus samazināt berzi ar sagatavi un šķembām, samazinot enerģijas patēriņu. Tomēr nospiestā asmens virsma nav tik stingra kā slīpēšanas asmenim, un izmēru precizitāte ir zema. Katra uzgaļa augstums uz frēzes griezēja korpusa ir ļoti atšķirīgs. Tā kā presēšanas asmens ir lēts, to plaši izmanto ražošanā.

Smalkai malšanai vislabāk ir izvēlēties slīpēšanas asmeni, kurai ir labāka izmēru precizitāte, tāpēc asmeņa pozicionēšanas precizitāte frēzēšanā ir augstāka, kā arī var iegūt augstāku apstrādes precizitāti un zemākas virsmas raupjuma vērtības. Turklāt frēzēšanai izmantoto frēzēšanas ieliktņu slīpēšanas attīstības tendence ir sasmalcināt šķembu flautas un veidot lielas pozitīva grābekļa leņķa griešanas malas, ļaujot asmenim sagriezt ar nelielu padevi un nelielu aizmuguri. Tomēr, kad karbīda asmeni bez asa grābekļa leņķa apstrādā ar nelielu padevi un nelielu aizmuguri, instrumenta gals berzēs sagatavi un saīsinās instrumenta kalpošanas laiku.